Apstiprināts ar
Augstākās izglītības padomes
2019.gada 3.janvāra sēdes
lēmumu Nr. 1.10/01
(03.01.2019. protokols Nr. 1)
Ar precizējumiem
Augstākās izglītības padomes
2019.gada 17.janvāra sēdē
protokols Nr.2
AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PADOMES
NOLIKUMS
Izdots saskaņā ar Augstskolu likuma 72.panta pirmo daļu
1.Vispārīgie noteikumi
1.1. Augstākās izglītības padome (turpmāk tekstā AIP) ir juridiska persona, kas izstrādā augstākās izglītības valsts stratēģiju, īsteno augstskolu, koledžu, valsts institūciju un sabiedrības sadarbību augstākās izglītības attīstīšanā, pārrauga augstākās izglītības kvalitāti.
1.2. AIP apstiprina Saeima. AIP sastāvā ir pa vienam deleģētam pārstāvim no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Universitāšu asociācijas, Mākslas augstskolu asociācijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Koledžu asociācijas, Rektoru padomes, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas, Darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Studentu apvienības pārstāvis, kā arī pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu deleģēts pārstāvis. Izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar ieņemamo amatu (ex officio) kā Augstākās izglītības padomes loceklis pārstāv padomi valdības sēdēs. Atsaukt AIP locekli iepriekš minētās institūcijas var iesniedzot Saeimai motivētu atsaukuma rakstu.
1.3. AIP locekļu pilnvaru laiks ir 4 gadi. Studējošo pārstāvja pilnvaru laiks ir 2 gadi. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms AIP locekļu pilnvaru beigām Izglītības un zinātnes ministrs iesniedz Saeimai apstiprināšanai AIP locekļu kandidatūras.
1.4. AIP savā darbībā ievēro Satversmi, Saeimas un Ministru Kabineta tiesību aktus un šo nolikumu.
1.5. AIP ir atvasināta publiska persona, kura tiek daļēji finansēta no valsts budžeta, tai ir patstāvīga bilance un konti bankā, AIP apstiprina ikgadējo institūcijas budžetu, AIP ir zīmogs ar lielā valsts ģerboņa attēlu un tās pilnu nosaukumu.
2.Pamatuzdevumi un darbības virzieni
AIP pamatuzdevumi un darbības virzieni ir:
2.1.izstrādāt augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju, paredzot gan valsts, gan pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibināto augstākās izglītības institūciju attīstību;
2.2. veicināt visu veidu augstākās izglītības institūciju un augstākās akadēmiskās un augstākās profesionālās izglītības līdztiesīgu un līdzsvarotu attīstību;
2.3. izstrādāt ilgtermiņa plānus un priekšlikumus izglītības un zinātnes attīstībai augstākās izglītības sistēmā;
2.4. izstrādāt priekšlikumus par augstākās izglītības institūciju zinātniskā darba, personāla kvalifikācijas un studiju programmu kvalitātes celšanu;
2.5. izvērtēt valsts attīstībai nepieciešamo studentu skaitu valstī kopumā un izstrādāt priekšlikumus par valsts budžeta finansēto studentu skaitu katrā studiju virzienā. No valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studiju vietu skaitu augstskolā nosaka Izglītības un zinātnes ministrs pēc AIP priekšlikuma;
2.6. izstrādāt priekšlikumus par augstākās izglītības institūciju struktūru valstī;
2.7. izstrādāt priekšlikumus par profesoru skaitu augstskolās un rekomendācijas citos augstākās izglītības jautājumos. Ja vismaz trīs profesori ir pieaicināti no citām augstskolām, nozares profesoru padomes sastāvu apstiprina AIP; AIP apstiprina to nozaru sarakstu, kurās izveidojamas profesoru padomes un pārrauga nozaru profesoru padomes darbību;
2.8. izstrādāt priekšlikumus par augstākās izglītības pilnveidošanu un studiju apmaksu;
2.9. sniegt Ministru Kabinetam vērtējumu par sagatavotā valsts budžeta projektu augstskolu finansēšanai;
2.10. pieņemt lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju vai atteikumu akreditēt augstskolu vai koledžu;
2.11. sagatavot un savas kompetences ietvaros realizēt zinātnes un augstākās izglītības integrācijas programmas;
2.12. uzturēt sakarus ar citu valstu institūcijām, kas risina augstākās izglītības jautājumus;
2.13. konsolidēt, atbilstoši šīs institūcijas izveidošanas pamatjēgai, ar augstāko izglītību saistītās sabiedrības grupas - izglītotājus, izglītojamos, zinātnes darbiniekus, darba devējus un darbiniekus, ko pārstāv arodbiedrības;
2.14. pieņemt augstākās izglītības sistēmas attīstībai optimālus, atklātus, demokrātiskus, sabiedrības koplabuma vairošanai atbilstošus lēmumus;
2.15. virzīt valstī Boloņas procesu - Eiropas kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu, apzinot, paužot un pārstāvot padomē deleģēto sabiedrības grupu intereses un vajadzības;
2.16. veidot un attīstīt neatkarīgu augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmu;
2.17. uzņemties morālu atbildību par akadēmiskās vides pamatprincipu ievērošanu un saglabāšanu augstākās izglītības sistēmā kopumā.
3.AIP tiesības
AIP ir tiesības:
3.1. iepazīties ar jebkuras augstskolas vai koledžas studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmas novērtējuma un akreditācijas materiāliem;
3.2. pieprasīt ārpuskārtas akreditāciju jebkurai augstskolai, koledžai vai tās studiju virzienam;
3.3. pieprasīt no augstskolām, koledžām un valsts institūcijām savas darbības veikšanai nepieciešamo informāciju;
3.4. iesniegt atzinumu par valsts augstskolas vai koledžas reorganizāciju vai likvidāciju Izglītības un zinātnes ministram.
4. AIP darba organizācija
4.1. AIP darbību reglamentē nolikums.
4.2. AIP kārtējās sēdes sasauc AIP priekšsēdētājs pēc vajadzības. Katram AIP loceklim ir tiesības pieprasīt AIP sēdes sasaukšanu, motivējot sēdes sasaukšanas vajadzību un nolūku. Ārkārtas sēdes tiek sasauktas triju dienu laikā, ja to pieprasa vismaz trīs AIP locekļi.
4.3. AIP ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk kā puse no AIP locekļiem. Lēmums tiek pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošiem AIP locekļiem, kuri piedalās balsošanā.
4.4. AIP darbības efektivitātes paaugstināšanai, steidzamu AIP kompetencē esošo jautājumu risināšanai var tikt izmantota elektroniskā saskaņošanas metode. Veicot elektronisko saskaņošanu AIP sekretariāts nosūta dokumentu projektus visiem AIP locekļiem. Gadījumā, ja 24 stundu laikā netiek saņemti AIP locekļu priekšlikumi vai iebildumi, tiek uzskatīts, ka dokuments tiek saskaņots bez iebildumiem.
4.5. Kā padomdevējs AIP sēdēs tiek aicināts piedalīties Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāvis. Latvijas Juristu biedrības, Latvijas Ārstu biedrības un citu profesionālo organizāciju pārstāvji AIP darbā var piedalīties ar padomdevēju tiesībām to jautājumu izskatīšanā, kuri skar šo organizāciju kompetencē esošos jautājumus.
4.6. AIP pieņemtie lēmumi ir pieejami jebkurai ieinteresētajai personai. Attiecībā uz augstāko izglītību padomei ir tiesības pieņemt lēmumus tikai "Augstskolu likumā" paredzētajos gadījumos. Saskaņā ar "Augstskolu likumu" AIP pieņemtie lēmumi ir saistoši augstskolām. Par AIP sēžu darba kārtību un tajās pieņemtajiem lēmumiem sekretariāts sniedz informāciju masu saziņas līdzekļos. Lēmumu norakstus nosūta tām augstskolām, uz kurām šie lēmumi attiecas.
4.7. AIP priekšsēdētājs un sekretariāta atbildīgie darbinieki pieņem apmeklētājus noteiktajos pieņemšanas laikos iepriekš piesakoties.
4.8.AIP sekretariāts:
4.8.1.nodrošina AIP informācijas, pieņemto lēmumu, sēdes protokolu un to izrakstu, vēstuļu un ziņojumu pieejamību. Sekretariāts lēmumu norakstus nosūta augstskolām un citām institūcijām uz kurām šie lēmumi attiecas;
4.8.2. par AIP sēdes darba kārtību un tajā pieņemtajiem lēmumiem sekretariāts sniedz informāciju masu saziņas līdzekļos;
4.8.3.nodrošina sakarus un informācijas apmaiņu AIP locekļu un pieaicināto personu starpā;
4.8.4.nodrošina likumā noteiktās informācijas ievietošanu AIP tīmekļa vietnē;
4.9. AIP sekretariāta vadītājs organizē AIP lietvedību, sagatavo AIP darbībai nepieciešamo dokumentu projektus, veic AIP sēžu, darba grupu, semināru un citu pasākumu organizēšanu, nodrošina AIP saimniecisko darbību. AIP sekretariāta vadītājam, šajā punktā minēto funkciju veikšanai, tiek piešķirtas paraksta tiesības.
5.AIP un tās locekļu finansēšana
5.1. AIP finansējumu veido valsts budžeta transferti un pašu ieņēmumi.
5.2. AIP darbības nodrošināšanai tiek izveidots algots sekretariāts un nodrošināta grāmatvedība.
5.3. AIP locekļi saņem atalgojumu uz darba līguma pamata.
6. AIP Priekšsēdētājs
6.1. AIP priekšsēdētājs vienlaikus nedrīkst ieņemt citu vadošu amatu. AIP priekšsēdētāja atlīdzību nosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.
6.2. AIP priekšsēdētājs ir atbildīgs par AIP darbu un tās funkciju izpildi.
6.3. AIP priekšsēdētājs:
6.3.1. vada AIP administratīvo darbu, organizē AIP funkciju izpildi un
nodrošina AIP darbības tiesiskumu;
6.3.2. izdod iekšējos normatīvos aktus;
6.3.3. pārstāv AIP valsts institūcijās, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām Latvijā un ārvalstīs, piedalās Ministru Kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām AIP kompetencē esošo jautājumu izskatīšanā;
6.3.4. plāno AIP finanšu resursus un ir AIP finanšu rīkotājs;
6.3.5. pieņem darbā un atbrīvo no darba AIP darbiniekus;
6.3.6.dod tiešus rīkojumus AIP darbiniekiem;
6.3.7. slēdz līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām AIP darba nodrošināšanai;
6.3.8. atver norēķinu un citus kontus banku iestādēs;
6.3.8. AIP priekšsēdētāja prombūtnes laikā AIP priekšsēdētāja vietnieks aizvieto AIP priekšsēdētāju;
6.3.9. AIP priekšsēdētājs un vietnieks veic savas funkcijas līdz jaunā priekšsēdētāja ievēlēšanai.
Augstākās izglītības padomes
priekšsēdētājs prof.J.Vētra
|