Rīgā
08.02.2012.

Apspriesti ķīmijas un bioloģijas studiju virzienu izvērtēšanas rezultāti


Augstākās izglītības padomes organizētā seminārā tika apspriesti ESF projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) ietvaros gūtie vērtēšanas rezultāti divos dabas zinātņu studiju virzienos - "Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija" un "Dzīvās dabas zinātnes".

Par ekspertu viedokļiem studiju virzienā "Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija" ziņoja Maija Bundule, Latvijas Zinātņu akadēmija. Šī virziena studiju programmas Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā eksperti ir atzinuši par ilgtspējīgām. Kā uzsvēra darba devēji, speciālistu sagatavošana virzienā kopumā ir strukturizēta, programmas nedublējas. Šajā valsts attīstībai tik nepieciešamajā dabas zinātņu studiju virzienā ir raksturīga izglītotāju un praktiķu laba sadarbība, kas palīdz izglītības iestādēm reaģēt uz darba tirgus vajadzībām.

Piemēram, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā darba devēji pat ierosināja attīstīt jaunu speciālistu apmācības jomu – ražošanas operatoru sagatavošanu. Kā arī uzņēmēju līdzekļi ir papildinājuši koledžas materiālo bāzi, kuras nodrošināšanā un finanšu resursu piesaistē vadība izceļas ar lielu aktivitāti un izdomu, tāpēc koledža var ilgtspējīgi darboties. Taču tās tālākai attīstībai lielāks atbalsts nepieciešams no valsts budžeta, Eiropas struktūrfondu līdzekļus ieskaitot, lai pastāvēšana un dažādi nepieciešami uzlabojumi nebūtu atkarīgi tikai no sponsoru naudas. Valstī ķīmijas tehnoloģijas speciālistu joprojām trūkst.

Visu izglītības iestāžu ķīmijas programmās kopīga iezīme ir daļēji modernizēta infrastruktūra un mācību bāze – ne visas laboratorijas ir mūsdienīgi aprīkotas. Arī tas ir iemesls, kāpēc no ārvalstīm brauc maz studentu. Bet Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas studentiem, atšķirībā no universitāšu studentiem, ir ierobežotas iespējas arī pašiem kādu apmācības laiku pavadīt citā augstskolā, tajā skaitā ārpus Latvijas. Nav plāna par mobilitāti, kā arī trūkst pasniedzēju izaugsmes plāna. Toties koledžā intensīvāk par citām izglītības iestādēm tiek gādāts, lai studenti strādātu praksi uzņēmumos.

Studentu prakse ir valsts līmenī risināms jautājums. Studentu pārstāvis dalījās pieredzē, ka viens no veidiem, kā universitāšu studenti paši to cenšas risināt, ir – ārpus kontaktstundām strādāt studiju virzienam radniecīgu darbu, vienlaikus nodrošinot gan praktizēšanos, gan iztikas līdzekļus, un diezgan daudziem tas izdodas. Attiecībā uz kontaktstundu skaitu un to līdzsvaru ar studentu individuālo darbu viedokļi sabalansējās šādi: spriežot pēc ārvalstu studentiem, daudzviet ārzemēs kontaktstundu skaits ir mazāks nekā Latvijā un patstāvīgais darbs ir izteiktāks, uz ko norāda arī ārzemju ekspertu atzinums, ka pie mums mācīšana joprojām dominē pār mācīšanos. Taču būtība ir tajā, cik kvalitatīvi norit un kā tiek kontrolēts individuālais darbs. Ja augstskolā ir spēcīga zinātne, liels studentu skaits iesaistās projektos, kur gūst zināšanas un praksi, tad neliels kontaktstundu skaits pilnībā attaisnojas.

Viena no attīstāmām kategorijām ir lielāks elastīgums – gan studiju saturā un apmācības veidā atbilstīgi dažādām mainīgām dzīves situācijām, gan arī materiāli tehniskās bāzes izmantošanā. Maksimāli lietderīgi un stratēģiski gudri ir jāliek lietā tas, kas ir, bezspēcīgi un bezdarbīgi negaidot uz to, kā vēl nav. Piemēram, ja laboratorijā ir problēmas ar ventilāciju, tad tā jāizmanto atbilstīgi iespējām, sasniedzot līdzvērtīgu rezultātu, bet neapdraudot darba drošību un cilvēku veselību. Viens no elastīgas un strauji mainīgajai dzīvei pielāgotas rīcības paraugiem ir nebūt ne bagātās Āzijas valstis ar mūs apsteidzošiem attīstības tempiem.

Studiju virzienu „Dzīvās dabas zinātnes" veido Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes pilna cikla – bakalaura, maģistra un doktora – bioloģijas studiju programmas, kā arī biomedicīnas studiju programma Rīgas Stradiņa universitātē. Eksperti izceļ: akadēmiskā personāla izcilību un aktivitāti zinātniskajā darbā; absolventu, īpaši maģistra un doktora programmu, plašo darbības amplitūdu un spēju strādāt dažādās jomās; veiksmīgi aizstāvētas disertācijas Latvijā un ārzemēs u.c. Daugavpils Universitātē liels pluss ir aktīva starpnozaru pētniecības attīstība, kā arī citādu veidu sadarbība vietējā un starptautiskā līmenī, tajā skaitā ar kaimiņos esošo Baltkrieviju.

Arī uz šo studiju jomu attiecas augstāk minētie problemātiskie jautājumi, piemēram, par studiju bāzi – trūkst elektronisko mācību materiālu, studiju virziena ietvaros būtu nepieciešams izveidot centralizētu e-materiālu sistēmu, lai lietderīgi tiktu izmantoti visi pieejamie resursi, lai stiprinātu programmu ilgtspēju.

Projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” vadītāja Baiba Rivža uzsvēra, ka dārgie un prioritārie studiju virzieni, pie kādiem pieder arī seminārā pārrunātās dabas zinātņu jomas, uzliek jo lielāku atbildību un te īpaši svarīga ir starpaugstskolu sadarbība. To var īstenot, gan veidojot kopīgas studiju programmas, gan piesaistot citas izglītības iestādes promocijas darbu aizstāvēšanā, gan kopīgi maksimāli izmantojot resursus, kas dotu arī izlīdzinātāku kvalitātes līmeni.

To sekmēs Boloņas procesā iezīmētā un līdz ar Augstskolu likuma grozījumiem 2011. gada 1. augustā Latvijā likuma spēku ieguvusī pāreja uz studiju virzienu akreditāciju, kura būtu balstāma uz šajā projektā iegūtajiem studiju izvērtēšanas rezultātiem.


 

Ausma Mukāne,
AIP, ESF projekts
67223392; 29504439

 

 

 
www.clarus.lv