Relīze

Augstākās izglītības izvērtēšanas projektā krājas secinājumi

Augstākās izglītības padomei (AIP) no 2011. gada 9. maija sākot īstenot Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001), kas ilgs līdz 2013. gada 30. aprīlim, ir gūti pirmie provizoriskie rezultāti un krājas secinājumi priekšlikumiem Latvijas augstākās izglītības sistēmas pilnveidošanai.

Jāuzsver, ka šis nav tipisks, bet gan unikāls ESF projekts, kurā pirmo reizi 20 gados pēc Latvijas neatkarības atgūšanas notiek tik vērienīga studiju programmu izvērtēšana, skatot tās pa virzieniem visas augstākās izglītības sistēmas un valsts mērogā, ne tikai vienas augstskolas kontekstā, kā tas ir atsevišķu augstākās izglītības iestāžu (AII) un studiju programmu akreditācijā. Tas, ka pirmo reizi ārzemju un vietējo ekspertu komanda izvērtē visas viena studiju virziena programmas pēc atbilstības kritērijiem četrās galvenajās vērtēšanas jomās – kvalitāte, resursi, ilgtspēja, sadarbība un pārklāšanās - un redz tās kopumā, kalpos iespējami objektīvākiem lēmumiem, kā konkrētajā sociāli ekonomiskajā un demogrāfiskajā situācijā labāk attīstīt katru studiju virzienu, kā arī visu augstākās izglītības sistēmu. Šos lēmumus pieņems projekta pasūtītājs Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Par ekspertu komandas sastāvu. Saskaņā ar 16.11.2010. LR Ministru kabineta noteikumu Nr.1058 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.1.2.2.1.apakšaktivitātes "Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu" 50. punktu ekspertu grupā tiek iekļauti Latvijas eksperti, kā arī viens vai vairāki Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāvji un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis, ja šīs abas organizācijas savus pārstāvjus ir deleģējušas, un vismaz viens starptautiskais eksperts no ārvalstīm, kuram ir pieredze studiju programmu izvērtēšanā attiecīgajos studiju virzienos. Arī studentu izglītības līmenim ir jāatbilst attiecīgo studiju programmu izvērtēšanai, vienam LSA deleģētajam pārstāvim ir jābūt augstākās izvērtējamās studiju programmas līmeņa studentam. Tieši studenti ļoti aktīvi izmanto šo iespēju piedalīties studiju izvērtēšanā.

Projekts ir unikāls arī ar to, ka tas, var teikt, ir proaktīvs un attīstās īstenošanas gaitā, atrodas mainībā kā pats augstākās izglītības attīstības process. Ilustrācijai tam konkrēti piemēri. Pirmkārt, projekts jau bija uzsākts, kad pēc tam ar 1. augustu stājās spēkā Augstskolu likuma grozījumi par studiju virzienu akreditāciju, kas maina akcentus, ļauj virzienus mērķtiecīgāk vērtēt no šī aspekta un centrēties uz inovatīvo pieeju - pakāpenisko pāreju no studiju programmu akreditācijas uz studiju virzienu akreditāciju.
Otrkārt, relatīvi īsais laiks, kādā nācās veidot un iesniegt informatīvos ziņojumus (koncentrēts augstskolu un koledžu praksē pazīstamais pašnovērtējuma ziņojums) tām augstākās izglītības iestādēm, kuru studiju virzieni tika vērtēti pirmie, un saspringtais ekspertu darba temps AII, piemēram, virziena „Izglītība” vērtēšanas laikā, bija nepieciešams augstākās izglītības kopējās interesēs. Proti, ekonomiskās krīzes pārvarēšanas un valsts budžeta konsolidācijas apstākļos, kad augstākā izglītība jau ir piedzīvojusi vairākkārtēju mehānisku finansējuma samazinājumu un bez izsvērta pamatojuma tas varēja atkārtoties arī 2012. gada budžeta veidošanā un tālākā konsolidācijā, bija nepieciešama studiju virzienu izvērtēšanas strauja uzsākšana, objektīva un argumentēta pamatojuma veidošana, lai 2012. gadā saglabātu augstākās izglītības finansējumu 2011. gada līmenī, nevis tas tiktu atkārtoti samazināts.
Treškārt, projekta īstenošanas gaitā parādās papildu prasības labākai komunikācijai starp AII un vērtētājiem, jo tieši reālajā darba procesā atklājas problemātiski jautājumi, kas prasa lielāku iedziļināšanos. Tāpēc izglītības iestādes tiek lūgtas būt elastīgām un asi neuztvert prasību pēc papildu informācijas, jo tas tikai dod lielāku skaidrību un pozitīvāku vērtējumu. Viens no šādiem problemātiskiem jautājumiem, piemēram, ir rādītāji par mācībspēkiem vērtēšanas grupā „Ilgtspēja”. Programmu vērtējums parādījis, ka situācijā, ja daudzi mācībspēki studiju programmā strādā nepilnu darba laiku, mazāk par pusslodzi, vai arī paralēli citās programmās, uz vienu mācībspēku iznāk mazs studentu skaits. Šo rādītāju sasaistot ar studiju maksu, rodas secinājums, ka programma tik daudz pasniedzēju nevar uzturēt. Šī situācija ekspertiem būtu īpaši paskaidrojama – ka vieni un tie paši mācībspēki strādā vairākās programmās, specializācijās.
Ceturtkārt, studiju virzienu izvērtēšanas grafikā virzieniem ar lielāku programmu skaitu ir paredzēts garāks izvērtēšanas laiks, kā arī projekts elastīgi pieļauj, ka nepieciešamības gadījumā eksperti atkārtoti atgriežas pie virziena vērtēšanas, kā tas notika virzienā „Izglītība”. Pats svarīgākais ir iegūt iespējami pilnīgāku objektīvu priekšstatu un vērtējumu, nevis pieiet formāli, jo tiek iegūti orientieri sistēmas sakārtošanai un iespējami kvalitatīvākai funkcionēšanai, kas ir Latvijas augstākās izglītības sistēmas un visas sabiedrības interesēs.

No atbilstīgi „Latvijas izglītības klasifikācijai” IZM apstiprinātajiem 28 augstākās izglītības studiju virzieniem projektā līdz 2011. gada beigām ir izvērtēti virzieni: „Tulkošana”, „Māksla”, „Izglītība”, „Ģeogrāfijas un zemes zinātnes”, „Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija”, „Transporta pakalpojumi”, „Reliģija un teoloģija” un „Dzīvās dabas zinātnes”. Visos pārējos virzienos ir notikuši semināri, noteikts informatīvā ziņojuma iesniegšanas laiks vai ziņojums jau iesniegts, ir iezīmēti datumi turpmākām ekspertu vizītēm virzienu vērtēšanas uzsākšanai vai jau ir notikušas vizītes, kā tas redzams interneta vietnē http://www.aip.lv/ESF_projekts.htm.
Tuvākās ekspertu vizītes 2012. gada janvārī paredzētas valodu un kultūras, vēstures un filozofijas, informācijas un komunikācijas zinātņu studiju, kā arī vēl citos virzienos. Visu virzienu izvērtēšanu paredzēts veikt līdz 2012. gada vidum.

Līdzšinējie ārvalstu ekspertu biežāk atkārtotie ieteikumi. Attiecībā uz pašu vērtēšanas procesu tā ir jau pieminētā komunikācijas uzlabošana – jābūt pretimnākošiem un atsaucīgiem sadarbībai; jāuzsver un jācenšas parādīt studiju procesa rezultātus (learning outcomes); informatīvajiem ziņojumiem par studiju programmām ir jābūt konkrētākiem, vispārīgiem faktiem minot piemērus; uzmanība jāpievērš starptautiskai sadarbībai un starptautiskām datu bāzēm. Attiecībā uz uzlabojumiem studiju procesā augstākas kvalitātes sasniegšanai dominē šādi ieteikumi: lielāku radošumu; vairāk prakses; informācijas tehnoloģiju plašāku izmantošanu - ne tikai Moodle programmatūras lietošana, bet arī svarīgi ieviest interneta konferences, lekciju iespējas ar IT, tieši IT daudzveidīga izmantošana sekmē ārzemju studentu piesaistīšanu; ciešāku sadarbību ar reģiona un ārvalstu organizācijām.

Studiju virzienu izvērtēšana jau tagad uzrāda problemātiskas un uzlabojamas zonas ne tikai konkrētos virzienos, bet augstākās izglītības sistēmā kopumā.

Ausma Mukāne,
AIP ESF projekts
67223392
aip@latnet.lv