Lejuplādēt MS Word formātā



logo

Projektam pozitīvs vērtējums starptautiskā konferencē

Dr. oec. Baiba Rivža,
projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai“ vadītāja



No 10. līdz 13. decembrim Marokas Izglītības kvalitātes pilnveides asociācijas, sadarbībā ar Kasablankas Universitāti un UNESCO, organizētajā 9. starptautiskajā konferencē par kvalitātes vadību izglītībā tiku uzaicināta plenārsēdē dalīties studiju kvalitātes vērtēšanas pieredzē Baltijas valstīs un tajā skaitā Latvijā. Piedzīvoju gandarījumu, ka starptautiskā sabiedrība Latviju uztver kā ievērības cienīgu piemēru. Konferences materiāli un arī mans referāts, tiks publicēti zinātniskā žurnālā „Izglītības Kvalitāte”.

Projekts atbilst starptautiskai praksei

Konferencē Kasablankā piedalījās 14 valstu pārstāvji, tostarp tādi pieredzējuši studiju programmu un augstākās izglītības institūciju vērtētāji, kā, piemēram, Ričards Levis – INQAA (International Network for Quality Assurance Agencies in Higher Education/Augstākās izglītības starptautiskais kvalitātes uzraudzības aģentūru tīkls) eksprezidents no Lielbritānijas, Mareks Frankovičs no Polijas, Hannes de Vriese no Beļģijas, Gajs Norberts Loubaki no Kanādas. Tāpēc ļoti augstu vērtēju konferencē iegūto atgriezenisko saiti - starptautiskās konferences dalībnieki pozitīvi novērtēja mūsu pieredzi 856 studiju programmu izvērtēšanā, ko Augstākās izglītības padome veica ESF projektā “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai“ (vienošanās Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001).
Profesora R. Levis teikto par studiju kvalitātes novērtēšanas principiem salīdzinot ar mūsu ekspertu komisiju paveikto, guvu vēl vienu apliecinājumu tam, ka vērtēšanas norise mūsu projektā atbilst pieņemtajai starptautiskajai praksei. Tā, piemēram, profesors uzsvēra nepieciešamību novērtēšanas komisijā pieaicināt studentus un darba devējus, kas mūsu projektā joprojām darbojas ļoti aktīvi - arī galarezultātu izstrādāšanas posmā pēc studiju programmu izvērtēšanas. Tāpat viņš uzsvēra ekspertu klātienes vizītes lielo nozīmi konkrētā augstskolā vai koledžā. Jo tieši vizītē eksperts gūst apstiprinājumu tam, cik pareizs vai varbūt nepareizs ir viņa iespaids pēc iepazīšanās ar augstākās izglītības iestādes pašnovērtējuma ziņojumu un datu bāzi.
Vienīgais, kas MK apstiprinātajos noteikumos, kuri regulē mūsu projekta norisi, trūka, ir pilota izpēte pirmajam izvēlētajam studiju virzienam. Tas būtu bijis vēlams pie tik liela darba apjoma. Bet tā kā šī pilota izpēte diemžēl projektā nebija paredzēta, arī ierobežota laika dēļ, tad bija jāgūst pieredze darot. Kā mēdz teikt, darbs parāda, kā tas darāms, vēl jo vairāk, ja to veic pieredzes bagāti profesionāļi.
R. Levis norādīja arī to, par ko mēs pārliecinājāmies praksē, ka dažreiz programmu ar ne tik izciliem skaitliskajiem rādītājiem eksperti tomēr ieliek 1. grupā, jo, kā uzsvēra profesors, eksperti taču vērtē arī to, ko nevar izteikt skaitļos. Proti, vizītes laikā augstskolā vai koledžā var sajust un redzēt, piemēram, studijām labvēlīgu gaisotni, darba devēju un absolventu cieņu pret fakultāti par tās veikto darbu, konkrētas izpausmes gatavībai pilnveidoties, ko nevar notēlot, ja tā visa ikdienā trūkst studiju vidē. Tā teikt, pieredzējuši eksperti zina, ko meklē, viņiem ir „labi deguni”, lai pamanītu arī to, ko kāds varbūt grib noslēpt. Tāpēc vairāk nekā 200 ekspertu darba rezultāti mūsu projektā nekādā gadījumā nav noniecināmi, pārmetot it kā nekvalitatīvus studiju programmu vērtējumus tādā ziņā, ka ir par daudz labi novērtētu studiju programmu.

Profesionālas sarunas par kvalitāti

Neslēpšu, ka pēc tik daudziem pēdējā laikā dzirdētiem sadzīviskiem un neprofesionāliem kvalitātes traktējumiem bija patīkami konferencē piedalīties profesionālās diskusijās par kvalitāti. Kvalitātei parasti ir kāds konkrēts atskaites punkts - kvalitāte kā ekselence, kvalitāte kā atbilstība studiju programmā izvirzītajam mērķim, kā atbilstība noteiktiem kritērijiem un normatīviem, finanšu atbilstība, kvalitāte kā pilnveides process. Turklāt neatrauti no konkrētiem apstākļiem.
Polijas pārstāvji, piemēram, dalījās tādā savā pieredzē, ka studiju programmu vērtēšanas un akreditācijas procesā galvenais akcents tiek likts uz to, vai studiju programmas īstenotāji redz izaugsmi, ceļu kvalitātes pilnveidei, kas ir konkrēti darīts, lai to sasniegtu. Jāpiebilst, ka Polijā ar 40 miljoniem iedzīvotāju ir 400 augstākās izglītības institūcijas, kas izsniedz vismaz bakalaura diplomu. Tas nozīmē - uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju ir viena augstākās izglītības institūcija. Mums vismaz bakalaura grādu izsniedz 34 augstākās izglītības institūcijas, tas nozīmē - uz apmēram 60 tūkstošiem iedzīvotāju ir viena augstākās izglītības institūcija

Inventarizācija pirms nākamā attīstības posma

Visbeidzot vēlos uzsvērt, ka šodienas situācija Latvijas augstākajā izglītībā ir rezultāts dinamiskam attīstības procesam divdesmit gadu garumā, kuru laikā augstākajai izglītībai ir izveidojušies jauni saturiski un strukturāli pamati, pretēji tiem izskanējušajiem apgalvojumiem, ka šajā laikā augstākā izglītība Latvijā ir stāvējusi uz vietas. Tieši tāpēc jau bija nepieciešams šāda veida projekts un tajā veiktā sava veida augstākās izglītības inventarizācija, lai saprastu, kā mums tiešām ir par daudz vai par maz un kas darāms turpmākajā attīstības posmā. Latvijas augstākās izglītības telpa ir attīstījusies līdzīgi kā citās valstīs pēc sabiedriskās iekārtas nomaiņas, piemēram, kā Polijā, Ungārijā, protams, arī Lietuvā un Igaunijā, un šie attīstības soļi konferencē tika uzsvērti.
Deviņdesmito gadu sākumā ir raksturīga liela brīvība, tikpat kā nekādas regulācijas attīstības procesiem. Tad dominēja tādas rūpes, kā pirmo datoru, kopētāju, faksu, grāmatu angļu valodā nodrošinājums, un arī iespēja stažēties ārzemēs, kopīgi semināri, jaunas studiju programmas, ko ievērojami sekmēja programma TEMPUS. Tālāk tika veidoti jauni Augstskolu vai Augstākās izglītības likumi – kā nu kurā valstī. Sāka masveidīgāk rasties privātās augstskolas. Deviņdesmito gadu vidus raksturīgs ar studiju programmu un augstskolu akreditācijas procesa uzsākšanu, ko daļā valstu, tai skaitā arī Baltijā, īstenoja ar ārvalstu ekspertu palīdzību, daļā valstu, kā Polijā, – pašu spēkiem. Līdz ar Boloņas deklarācijas pieņemšanu 1999. gadā un Boloņas procesu notika pāreja uz bakalaura, maģistra un doktora studiju programmām, kredītpunktu pārneses sistēmas ieviešana, studentu un pasniedzēju mobilitātes aktivizēšanās.
Šajos, varētu pat teikt, revolucionārajos soļos Latvija nav atpalikusi, bet nereti pat skrējusi pa priekšu. Kā apstiprinājās arī konferencē, Latvijā uzkrātā pieredze ir sevišķi noderīga valstīm, kas vairākus mūsu augstākās izglītības ikdienā jau ierastus soļus vēl tikai gatavojas spert.

Publikācija sagatavota, pateicoties ESF projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, vienošanās Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001 finansējumam.

Publikācija sagatavota laikrakstam „Izglītība un Kultūra” 2012. gada 20.decembra  izdevumam.

 

 

 
www.clarus.lv