Relīze
12. 08. 2012.

AIP sēdē apspriesti augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultāti un projektā turpmāk veicamie darbi

Augstākās izglītības padomes (AIP) sēdē tika apspriesta AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, Vienošanās Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001 (turpmāk - Projekts) norise un turpmāk veicamie darbi, akcentējot arī normatīvo aktu jautājumus.

Pēc 28 studiju virzienos sagrupēto 860 studiju programmu (SP) starptautiskās izvērtēšanas, ko veica 237 eksperti, tai skaitā sadalot SP trijās grupās un sniedzot ieteikumus to pilnveidošanai, apvienošanai, slēgšanai, kā arī iesakot uzlabojumus katrā studiju virzienā, darbs vēl turpinās. Vēl ir jāveic vairāki atbildīgi uzdevumi, par kuriem informēja Projekta koordinatore Ieva Brence.

Šobrīd tiek veikts SP konkurētspējas novērtējums. Tiek arī izstrādāti priekšlikumi to jauno zinātnieku, kuri nesen ieguvuši doktora zinātnisko grādu, iesaistei akadēmiskā un zinātniskā darbā.

Pats galvenais – dažādās Projekta aktivitātēs iegūtie rezultāti ir jāskata kopā un jāanalizē, veidojot gala secinājumus un ietverot tos Projekta gala ziņojumā, tai skaitā papildinot priekšlikumus studiju virzienos sagrupēto programmu pilnveidei, uzlabošanai, attīstībai, konsolidācijai, slēgšanai, starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem. Gala ziņojuma sagatavošanā paredzēts izmantot vairākus informācijas avotus, tai skaitā ārvalstu pieredzes analīzi; Projekta ekspertu ziņojumu un augstākās izglītības institūciju (AII) sniegto datu analīzi; detalizētu valsts budžeta finansēto/līdzfinansēto studiju programmu analīzi; universitāšu absolventu aptaujas rezultātu analīzi par studiju programmu kvalitāti un nepieciešamajiem uzlabojumiem, kā arī universitāšu iespējām darba tirgū. Paredzēts arī aptaujāt Latvijas pašvaldību pārstāvjus un analizēt viņu viedokļus par nepieciešamajiem speciālistiem nākotnē, speciālistu sagatavošanas kvalitāti, pārkvalifikāciju, mūžizglītību u.c. jautājumiem tieši reģionālās augstākās izglītības aspektā, šādus datus izmantojot līdzās Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm.

AIP ir sniegusi komentārus Ministru kabineta noteikumu projektam „Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi”, aicinot nominēt AIP kā institūciju, kas organizē augstskolu un koledžu novērtēšanu, kā arī studiju virzienu akreditāciju, ņemot vērā AIP atbilstību nepieciešamajiem kritērijiem, lai reģistrētos Eiropas augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas institūciju reģistrā. Turklāt šobrīd AIP Projekta ietvaros izskata AII iesniegtās apelācijas tikai gadījumos, kad ir pārkāpta Projekta metodika, jo Projekta normatīvi neparedz izskatīt cita veida apelācijas, bet gan paredz tās nodot tai institūcijai, kas veiks studiju virzienu akreditāciju. Ja par šo institūciju tiktu nominēta AIP, tai būtu iespējams izskatīt visas AII iesniegtās apelācijas kā informētākajai institūcijai.

Projekta ietvaros tiek sakārtoti augstākās izglītības datu jautājumi. Ir inventarizēta Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra uzturētā un uz AII iesniegto informāciju balstītā datu bāze – SP ar kodiem, identificējot vairāk nekā 50 tādas SP, kuras vairs nepastāv. Savukārt Izglītības kvalitātes valsts dienesta uzturēto datu bāzē tiek precizēti un papildināti kritēriji, pēc kuriem dati būtu vācami. Turpinot datu apkopošanu arī pēc Projekta, varētu izveidoties objektīva augstākās izglītības datu bāze.

Sanāksmes noslēgumā AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Latvijā tiktu īstenoti daudzie vērtīgie ekspertu ieteikumi augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanai.

Ausma Mukāne
AIP, ESF projekts
67223392, 29504439

 

 

 
www.clarus.lv