Rīgā
01. 06. 2012.

Studiju virziena „Sociālā labklājība” izvērtēšanas rezultāti apspriesti AIP seminārā

Augstākās izglītības padomes organizētā seminārā 2012. gada 29. maijā tika apspriesti AIP īstenotajā ESF projektā „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) gūtie izvērtēšanas rezultāti studiju virzienā "Sociālā labklājība". Balstoties uz starptautiskas neatkarīgas ekspertu komisijas galaziņojumu, izvērtēšanas rezultātus prezentēja Maija Sarkane, Labklājības ministrija, Dr. Gatis Krūmiņš, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, un Pēteris Leiškalns, Latvijas Darba devēju konfederācija.

Sociālās labklājības studiju virzienā 9 augstākās izglītības iestādēs (AII) tika izvērtētas 15 studiju programmas (SP). Virzienā ietilpst sociālā darba speciālistus sagatavojošas pirmā un otrā līmeņa programmas (sociālais darbs, karitatīvais sociālais darbs, sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija, sociālās palīdzības organizēšana). Sociālā darba izglītība ir jauna studiju joma neatkarīgajā Latvijā un 2011./2012. studiju gadā atzīmēja 20 gadu jubileju. Savas programmas izvērtēšanai virziena kontekstā projektā nepieteica studiju jomas pamatlicēja Latvijā Vadības un sociālā darba augstskola „Attīstība”, tāpēc tās nav ietvertas studiju virziena kopējā raksturojumā.

Virzienā vairākums SP ir atzītas par ilgtspējīgām, tomēr drauds visām programmām ir studentu skaita samazināšanās kā demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas sekas. Tāpēc būtiski ir uzlabojama sabiedrības un politiķu izpratne par sociālās labklājības profesiju nozīmi sabiedrības attīstībā un to apgūšanai jānodrošina valsts budžeta finansētas studiju vietas. Šobrīd nereti vērojams, ka studijas paliek nepabeigtas, nespējot atļauties līdzekļus studiju maksai. Lai gan daudzi studējošie vienlaikus jau strādā nozarē, atalgojums sociālās labklājības profesijās pārsvarā ir zems. Tāpēc jo būtiskāka ir studiju finansējuma nodrošināšana no dažādiem avotiem. Eksperti vienlaikus ar atzinumu, ka studentu motivācija ir augsta, tomēr ir ieteikuši pārskatīt studentu uzņemšanas prasības, lielāku vērību pievēršot tieši topošo studentu motivācijai. Ieteikts paaugstināt prasības arī studiju noslēguma darbiem - aicināt studentus balstīties uz pētījumiem, atsaukties uz jaunāko literatūru un avotiem, vairāk izmantot literatūru svešvalodās, īpaši angļu valodā, demonstrēt radošu pieeju.

Virzienā pārsvarā ir skaidri formulēti SP mērķi un uzdevumi, kā arī tiem atbilstīgs studiju saturs; metodoloģiskā, informatīvā un materiāli tehniskā bāze nodrošina studiju procesu, tiek izmantotas modernās tehnoloģijas. Pietiekami nav nodrošināta saikne starp pirmā un otrā līmeņa programmu kursu saturu, kas apgrūtina studiju turpināšanu augstākā līmenī. Dažos gadījumos jānovērš studiju satura sadrumstalotība. Pēteris Leiškalns pievērsa uzmanību apmācības sašķeltībai, proti, tam, ka jau šobrīd pastāv SP ar ļoti mazu studentu skaitu, kas nozīmē pašizmaksas pieaugumu un resursu nepietiekami efektīvu izmantošanu. Arī šajā kontekstā ir būtisks projektā nemitīgi uzsvērtais sadarbības aspekts, resursu koncentrēšana un to iespējami pilnīgāks pielietojums. Piemēram, noteiktus pamatkursus koledžas un augstskolas studenti var apgūt kopā; reģionālo aspektu var nodrošināt augstskolu ar spēcīgām SP filiāles, protams, piedāvājot filiālēs identiskas kvalitātes izglītību. Ieteicams apvienot AII bibliotēku resursus un pieejas datu bāzēm, papildināt fondus ar sociālās labklājības jomas literatūru, īpaši angļu valodā.

Sociālajā labklājībā kā relatīvi jaunā studiju virzienā ir ievērojami spēcināma zinātne – spēcīga prakse rodas no spēcīgas zinātnes. Šajos 20 gados vēl nav izdevies Latvijā sociālo darbu attīstīt kā patstāvīgu zinātņu jomu, iepretī pasaules praksei. Rīgas Stradiņa universitātē līdzās bakalaura un maģistra SP izveidotās doktorantūras studijas ir klasificētas kā socioloģijas apakšnozare „Sociālā politika un sociālā darba organizācija”. Lai ari sociālais darbs balstās uz integrētām zināšanām no vairāk nekā desmit dažādām zinātņu nozarēm, sociālā darba prasmēm un kompetencēm ir sava īpašā atšķirīgā pielietojuma specifika. Ne velti viens no ekspertu ieteikumiem ir arī - nodrošināt izpratni par sociālā darba metožu vietu profesijā, nodalot tās no psiholoģijas, pedagoģijas un citās jomās izmantotajām metodēm. Sociālā darba doktora studiju izveidošanā eksperti iesaka AII apvienoties, radot vienu spēcīgu programmu un integrējot šajā darbā labākos nacionālos un starptautiskos resursus.

Sociālā darba zinātnes pozīcijas stiprinātos arī, īstenojot ekspertu ieteikumu - veikt kopējus nacionālus un starptautiskus pētniecības projektus sociālajā darbā, vairāk publicēt rakstus un pētījumus starptautiski atzītos žurnālos. Nepieciešams arī celt pasniedzēju kvalifikāciju, vairāk piedaloties mobilitātes programmās, studējot doktorantūrā ārzemēs, uzlabojot svešvalodu prasmes.
Pietiekami neapgūts resurss ir AII atbalsts praksei mūžizglītības formā, piedāvājot augsta līmeņa aktuālus tālākizglītības un specializācijas kursus absolventiem.

Ausma Mukāne,
AIP, ESF projekts
67223392; 29504439

 

 

 
www.clarus.lv