Rīgā
25. 05. 2012.

Studiju virziena "Socioloģija, politoloģija, antropoloģija"
izvērtēšanas rezultāti apspriesti AIP seminārā

Augstākās izglītības padomes organizētā seminārā 2012. gada 22. maijā tika apspriesti AIP īstenotā ESF projektā „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) gūtie vērtēšanas rezultāti studiju virzienā "Socioloģija, politoloģija, antropoloģija". Balstoties uz starptautiskas neatkarīgas komisijas galaziņojumu, izvērtēšanas rezultātus prezentēja pētniece Ilze Trapenciere, piedaloties ekspertiem Dr. Gatim Krūmiņam, Rutai Porniecei, LSA pārstāvim Rihardam Blesem.

Komisija ir izvērtējusi 25 studiju programmas (SP), ko īsteno 7 augstākās izglītības iestādes (AII). Šajā studiju virzienā neviena SP nav ierindota 3. grupā un gandrīz visas SP ir pārliecinoši ilgtspējīgas, tomēr līdzās ir arī atzinums kā viena no virziena vājajām pusēm - liels vienādu SP skaits un vairāku studiju kursu, SP pārklāšanās. Savukārt viena no stiprajām pusēm - virzienā tiek nodrošināts pilns studiju cikls. Kā izteicās semināra un projekta vadītāja profesore Baiba Rivža, turpmākajā virziena akreditācijā tas būtu vērtējams pat ar koeficientu, jo Latvijā dominē bakalaura studijas (4 gadi, kas plusā ar 2 gadiem maģistrantūrā veido garāku studiju laiku par vidējo ārzemēs – 3 gadi bakalaura studijas plus 1 gads maģistrantūrā, tādējādi mums ir risks zaudēt konkurētspēju) un augstākiem studiju līmeņiem, doktorantūrai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, turklāt domājot, kas ar doktorantūru notiks pēc ES struktūrfondu finansējuma. Pie virziena stiprajām pusēm ir minami arī: motivēti studenti un viņu labās angļu valodas prasmes, demokrātiska studiju procesa īstenošana, plašas studējošo prakses/darba iespējas, aktīva darba devēju iesaiste, reģionālo vajadzību respektēšana.

Par virziena vājajām pusēm atzīts: zinātniskās literatūras trūkums, īpaši maģistrantūras, doktorantūras studentiem; maz kopēju publikāciju pasniedzējiem ar studentiem; nepieciešama akadēmiskā personāla pedagoģisko prasmju un kompetenču pilnveide; ir nepietiekami finanšu resursi, situācijai vēl pasliktinoties saistībā ar studentu skaita samazināšanās tendenci ilgtermiņā. Seminārā izvērtās diskusija par studentu mobilitāti, tajā skaitā ārzemju studentu piesaisti, kas varētu dot papildu finansējumu. Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks pauda viedokli, ka apstākļos, kad ir bijušas problēmas izveidot SP angļu un citās svešvalodās, jo likumdošana tikai kopš 2011. gada 1. augusta valsts augstskolām dod tādu iespēju, arī viens ārvalstu students, kas iemācījies latviešu valodu un mācās kādā studiju programmā, ir daudz. Kopējais secinājums – ārzemju studentu piesaistei ir nepieciešama valsts politika, jo daži studenti katrā AII tik un tā neko nemainīs. Turklāt virzienā un sociālajās zinātnēs vispār ir nepieciešams arī valsts līmeņa atbalsts/politika, sevišķi pētniecībai.

Virziena kvalitātes un ilgtspējas uzlabošanai ir doti vēl šādi ieteikumi: AII jāturpina stratēģiskā plānošana, akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšana, profesionālajai izaugsmei atvēlot finansējumu, šobrīd dominē mācībspēku pārslodze; akadēmiskais personāls AII jāpiesaista uz pastāvīgiem darba nosacījumiem, kas sekmēs SP ilgtspēju; jānodrošina vietējā un starptautiskā sadarbība SP īstenošanā.

Svarīgi, ka mācību procesu un rezultātus šajā studiju virzienā atzinīgi vērtē darba devēji. Vairākumā AII ir modernas IT platformas, materiāltehniskā bāze, datu bāžu resursi. Bet jebkura apstāšanās nozīmē virzīšanos atpakaļ, tāpēc arī vislabākais ir nemitīgi attīstāms.

Ausma Mukāne,
AIP, ESF projekts
67223392; 29504439