Rīgā
25. 05. 2012.

Studiju virziena "Materiālzinātne, Ražošana un pārstrāde"
izvērtēšanas rezultāti apspriesti AIP seminārā

Augstākās izglītības padomes organizētā seminārā 2012. gada 23. maijā tika apspriesti AIP īstenotā ESF projektā „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) gūtie vērtēšanas rezultāti studiju virzienā "Materiālzinātne, Ražošana un pārstrāde". Balstoties uz starptautiskas neatkarīgas komisijas galaziņojumu, izvērtēšanas rezultātus prezentēja Jānis Bogužs, Rīgas Tehniskā universitāte, piedaloties ekspertam Dr. Jānim Čakstem, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvim Ziedonim Jorenam, AS „Rīgas Vagonbūves rūpnīca”, Latvijas Studentu apvienības pārstāvjiem Līgai Zaķei, LU, Laumai Apšeniecei, RTU.

Komisija ir izvērtējusi 21 studiju programmu (SP), kas tiek īstenotas 6 augstākās izglītības iestādēs (AII). Šajā studiju virzienā SP nepārklājas, kā arī neviena nav ierindota 3. grupā, toties 16 SP ir 1. grupā kā pārliecinoši ilgtspējīgas. Šī virziena izglītība un zinātne ir ļoti būtiska valsts ekonomiskās attīstības nodrošināšanai. Projekta un semināra vadītāja profesore Baiba Rivža pievērsa uzmanību arī ārvalstu ekspertu minētai sakarībai, ka augstākajai izglītībai ir jāpalielina finansējums, jo, beidzoties atbalstam no ES struktūrfondu līdzekļiem, varam bīstami atpalikt no Eiropas attīstītāko valstu augstākās izglītības līmeņa. Arī šobrīd, kad ir pieejami struktūrfondu resursi, līdzfinansējums tiek ņemts no AII līdzekļiem, ko būtu vajadzējis izmantot mācībspēku motivācijai, daudzi jautājumi tiek risināti uz akadēmiskā personāla atalgojuma rēķina. Domājot par konkurētspēju, tas ir jāmaina.

Attiecībā uz resursiem eksperti ir atzinuši, ka virzienam jau ir nepietiekami gan materiālie, gan cilvēkresursi. Pastāvot demotivējošam atalgojumam akadēmiskajam un zinātniskajam personālam, to ir grūti piesaistīt AII, lai notiktu augsti kvalificētā personāla atjaunošanās. Akadēmiskā personāla novecošana ir risks ilgtspējai. Ziedonis Jorens šajā sakarībā uzsvēra, ka nebūtu pareizi uzsvērt vecumu, bet galvenais ir, kā mācībspēks spēj iet līdzi jaunākajām tendencēm, problēma sākas tad, ja tas nenotiek. Pārstāvot Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociāciju, viņš dalījās pieredzē, ka asociācija regulāri organizē braucienus uz Eiropas mēroga izstādēm un aicina līdzi arī pasniedzējus, piedāvājot šo iespēju iepazīties ar aktualitātēm nozarē arī turpmāk. AII plašāka sadarbība ar nozares uzņēmumiem jāattīsta arī, to pārstāvjus iesaistot SP, virziena un AII attīstības padomēs; iesaistot nozares profesionāļus akadēmiskajā darbā, pētniecības virzienu noteikšanā atbilstoši nozares vajadzībām, praktisko apmācību nodrošināšanā mācību procesā u.c. Tādējādi AII gūst arī potenciālu resursu avotu un īsteno finanšu avotu diversifikāciju. Šim mērķim jāizmanto arī iespējas iesaistīt ārvalstu studentus, izstrādājot pat mārketinga plānu studiju virziena popularizēšanai.

Līdzās tam, ka virzienā nepieciešams pilnveidot bibliotēkas piedāvājumu svešvalodās, tajā trūkst arī mācību literatūra latviešu valodā un ir ieteikums to būtiski papildināt. Vēl ir tādas rekomendācijas, kā, piemēram, kvalitātes vadības sistēma jāattīsta atbilstoši mūsdienu prasībām, neklātienē un klātienē izpētot ārvalstu un Latvijas citu studiju virzienu pieredzi; jāveicina aktīvāka mācībspēku publicēšanās starptautiski pieejamos un atzītos izdevumos; studentiem darbos jāizmanto augstākas kvalitātes literatūras avoti, jau bakalaura līmenī pievēršoties augstvērtīgām datu bāzēm; jāattīsta starptautiskā sadarbība: veidojot kopprogrammas, uzlabojot studentu un pasniedzēju mobilitāti, pilnveidojot personāla svešvalodu zināšanas. Virzienam ir potenciāls kļūt par nozares inovatīvu attīstītāju.

Ausma Mukāne,
AIP, ESF projekts
67223392; 29504439

 

 

 
www.clarus.lv