Rīgā
15. 05. 2012.

AIP seminārs par studiju virziena “Vadība un administrēšana,
nekustamo īpašumu pārvaldība” izvērtēšanas rezultātiem

Augstākās izglītības padomes organizētā seminārā 2012. gada 11. maijā tika apspriesti AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) ietvaros gūtie vērtēšanas rezultāti studiju virzienā “Vadība un administrēšana, nekustamo īpašumu pārvaldība”. Balstoties uz starptautiskas neatkarīgas ekspertu grupas galaziņojumu, izvērtēšanas rezultātus prezentēja Jānis Bogužs, Rīgas Tehniskā universitāte, piedaloties Gatim Krūmiņam, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, Igoram Grauram, uzņēmums „AMO PLANT”, Intai Grīnbergai, Latvijas Darba devēju konfederācija, Mikum Dubickim un Dāvim Plotniekam, Latvijas Studentu apvienība.

Projekta vadītāja profesore Baiba Rivža, ievadot semināru, uzsvēra, ka Latvijas augstākās izglītības studiju virzienu starptautiskās izvērtēšanas projektam ir reformas raksturs. Tik vērienīga studiju programmu (SP) „inventarizēšana” un daudzpusīga kvalitātes pārbaude notiek pirmo reizi neatkarības gados, turklāt tas tiek darīts kontekstā ar Augstskolu likumā noteikto pāreju uz virziena akreditāciju. Profesore uzturēja jau iepriekš pausto viedokli, ka būtu tikai loģiski uz šiem izvērtēšanas rezultātiem balstīt pirmo virzienu akreditāciju, kuras normatīvā bāze ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē. Bet priekšlikumus virziena akreditācijas normatīvajai bāzei izstrādā arī Latvijas Augstskolu profesoru apvienība. Baiba Rivža akcentēja arī to, ka ar izvērtēšanas rezultātiem, pirmkārt, ir jāstrādā katrai augstākās izglītības iestādei (AII) pašai, tajā skaitā tai jāpieņem lēmums, ko darīt ar SP, kuras ierindotas 3. grupā un kuru pastāvēšana ir problemātiska. Tātad šādas SP vai nu „jāizved” no problemātiskās zonas, vai arī to īstenošana jāpārtrauc. Studiju virzienā „Vadība un administrēšana, nekustamo īpašumu pārvaldība” 35 AII piedāvātās 139 SP ir kvalificētas šādi – 55 SP 1. grupā kā pārliecinoši kvalitatīvas un ilgtspējīgas, 62 – 2. grupā ar veicamiem ekspertu ieteiktiem uzlabojumiem, 22 – 3. grupā, tātad šo SP pastāvēšana ir zem jautājuma zīmes.

Šajā virzienā ir ne vien ļoti daudz SP, bet arī to spektrs ir plašs – no pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmām līdz doktora studijām, un ekspertu vizītes AII ilga vairāk nekā mēnesi. Saturiski SP ir daudz vispārēju studiju priekšmetu, nereti izpaliekot specializējošiem, mūsdienu tendencēm atbilstošiem studiju kursiem; priekšmeti mēdz pārklāties pat vienas SP ietvaros, kā arī ne vienmēr priekšmetu apraksti un nosaukumi pilnīgi atklāj to saturu un sagaidāmos rezultātus. Tāpēc viena no ekspertu rekomendācijām ir regulāri pilnveidot saturu atbilstoši SP nosaukumam, starptautiskajām prasībām un darba tirgus prasībām. Speciālistu „vispār” sagatavošanas vietā ir jākonkretizē vide, kur absolventiem nāksies strādāt, tādējādi vienīgi vairojot viņu konkurētspēju. Eksperti ir izcēluši tādu pozitīvu tendenci, ka notiek tiekšanās uz ES kvalitātes standartiem un salīdzināšanās ar tiem, kas bijis vērojams arī pašnovērtējuma ziņojumos. Bet mums ir ilgāks studiju laiks, ko ieteicams pārvērtēt starptautiskās konkurētspējas kontekstā.

Par studiju metodēm ir secinājums, ka nereti tās ir novecojušas, turklāt ne vienmēr atšķirīgas dažādos studiju līmeņos, bet šai diferenciācijai ir jābūt. Aktīvāk studiju procesā jāiekļauj kritiskās domāšanas, analīzes, sintēzes, problēmu noteikšanas, izvērtēšanas prasmju attīstošas metodes. Studiju metodes ir ciešāk jāsaista ar personāla pētniecības aktivitātēm, kas vienmēr dod kvalitātes paaugstināšanos. Savukārt nepilnības studiju metodēs jūtamas arī studējošo studiju darbu kvalitātē. Liela daļa darbu ir pārāk aprakstoši, bez empīriskas un kritiskas analīzes, bez atsaucēm uz jaunākajām tendencēm un problēmām nozarē, kā arī ir uzlabojamas atsauces uz zinātniskajām datu bāzēm, rūpīgāk jāizstrādā darba kopsavilkums. Dažās AII vērojami nepamatoti augsti studentu darbu novērtējumi. Kvalitātes uzlabošanai tiek ieteikts: studējošajiem dot iespējas studiju darbus rakstīt un aizstāvēt arī citās ES valodās, nepieciešama salīdzināšana ar citu SP rezultātiem un nacionālajiem datiem, kā arī ārējo novērtētāju - darba devēju pārstāvju, citu augstskolu mācībspēku - aktīvāka iesaiste vērtēšanā, jāņem vērā SP līmenis, proti, maģistra darbam būtiski jāatšķiras no bakalaura darba, tāpat kā atšķirīgām jābūt studijām dažādos līmeņos.

Studiju resursos vērojamas divas izteiktas gradācijas – moderni vai „padomju laikos iestrēguši”. Pozitīvi, ka dažos gadījumos pašvaldība atbalsta studiju infrastruktūras uzturēšanu un pilnveidošanu. Igors Graurs uzsvēra alumni organizāciju veidošanas nozīmi, jo šādu organizāciju darbība ir plašāka par ierasto absolventu tikšanos un epizodisku atbalstu savai izglītības iestādei – tā ir pastāvīga sadarbība, viedokļu, pieredzes un zināšanu apmaiņa attiecīgās nozares izglītības un prakses izaugsmei, konkurētspējai, prestiža celšanai. Augstu novērtējot šo iespēju piedalīties studiju izvērtēšanā, Igors Graurs arī pamatoja ekspertu stingro pieeju – lai kā visiem patiktu „mīkstāka diagnoze”, no tās neviens veselāks nekļūst. Arī Latvijas Studentu apvienības pārstāvju viedoklis ir līdzīgs – svarīgākais ir vājo pušu konstatēšana un rekomendācijas to uzlabošanai. Izbrīna gan tas, ka augstskolu pārstāvji tikšanās reizēs nevaicā padomus ekspertiem, kā vislabāk atrast risinājumus un uzlabot situāciju.

Eksperti ir ieteikuši pievērst uzmanību tā sauktajam studentu atbirumam (piemēram, Lielbritānijā tas ir 8 %, bet Latvijā – 10 %), analizējot un ņemot vērā cēloņus, kuru dēļ studijas ir pārtrauktas. Mūsu demogrāfiskajā situācijā būtiski ir arī vietējos iztrūkstošos studentus aizstāt ar studētgribētājiem no ārvalstīm. Latvijas augstākā izglītība ir starptautiski konkurētspējīga, tajā skaitā pie mums ir ES konkurētspējīga studiju maksa un dzīvošanas izmaksas. Tika ieteikts panākt izmaiņas likumdošanā, lai darba devēji, kas sponsorē savu darbinieku studijas, kvalifikācijas paaugstināšanu, saņemtu nodokļu atlaides.

Viens no secinājumiem - studiju virzienā tomēr ir pārāk daudz SP. Katrs septītais Latvijas students ir no šī studiju virziena. Kvantitāte nevar pastāvēt uz kvalitātes rēķina. Jāattīsta kopprogrammas, kā tas jau ir, piemēram, doktora studijās. Īpaša uzmanība jāpievērš pirmajā līmenī un filiālēs īstenoto SP kvalitātes attīstībai. Studiju procesā aktīvāk jāiekļauj zinātniskais darbs. Jāpilnveido akadēmiskā personāla pedagoģiskās un svešvalodu prasmes, mobilitāte un starptautiskā publicitāte.

Ausma Mukāne,
AIP, ESF projekts
67223392; 29504439

 

 

 
www.clarus.lv