Rīga
17. 04. 2012.

AIP seminārā apspriesti studiju virziena „Tiesību zinātne” izvērtēšanas rezultāti

Augstākās izglītības padomes organizētā seminārā tika apspriesti AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) ietvaros gūtie vērtēšanas rezultāti studiju virzienā „Tiesību zinātne". Izvērtēšanas rezultāti, balstoties uz starptautiskas neatkarīgas ekspertu grupas galaziņojumu, tika prezentēti Publisko tiesību institūta direktora Mag.iur. Arvīda Dravnieka vadībā, piedaloties citiem Latvijas ekspertiem, LSA un LDDK izvirzītiem pārstāvjiem.

Šajā virzienā 12 augstākās izglītības iestādēs (AII) īstenoto 33 studiju programmu (SP) vērtējumā ir raksturīga izteikta polaritāte – SP iekļautas 1. vai 3. grupā, tātad ir stabili ilgtspējīgas SP un tādas, kuru tālāka pastāvēšana ir problemātiska. „Laikus pateikta kritika ļauj sasparoties”, šo Arvīda Dravnieka teikto var attiecināt ne tikai uz 3. grupas SP, bet uz kopā ar kolēģiem sniegto visa studiju virziena analīzi, izvērtējot studiju atbilstību kritērijiem četrās galvenajās vērtēšanas jomās – kvalitāte, resursi, sadarbība un pārklāšanās, ilgtspēja. AII iesniegtie informatīvie ziņojumi tika vērtēti kā nepietiekami paškritiski, jo tajos minēts pārāk daudz tādu lietu, ko vēlas darīt, bet kas netiek veiktas.

Viens no ekspertu pamata ieteikumiem - ir jāsamazinās AII skaitam, kas sniedz juridisko izglītību. Tas saistīts gan ar Latvijai neatbilstoši liela speciālistu skaita sagatavošanu, gan ar dažviet nepietiekami augstu studiju kvalitāti, kad studijas netiek balstītas uz pētniecību. Zinātniskā pētniecība ir nepieciešama ne vien studiju pamatojumam un tālākai attīstībai, bet arī praktisku uzdevumu risināšanai ar pētnieciskām metodēm. Tas nav „gribu vai negribu” jautājums, tas ir obligāti jādara AII, kas pretendē uz augstākās izglītības īstenošanu un izsniedz izglītības dokumentu par augstāko, šajā gadījumā, juridisko izglītību. Tātad tas attiecas arī uz pirmā līmeņa profesionālo augstāko jeb koledžas izglītību, ka studiju un pētnieciskajam darbam ir jābūt nedalāmam. Izskanēja tāds bargs secinājums, ka nedrīkst nodarboties ar naudas pelnīšanu izglītības tirgū, nepiedaloties un neieguldot pētniecībā. Vienlaikus – studiju kvalitāte un to paaugstinošā pētniecība nekādā gadījumā nav saistāma ar AII īpašuma formu, jo, piemēram, privātās Biznesa augstskolas „Turība” SP ir iekļautas 1. grupā kā stabili ilgtspējīgas.

Pētniecības uzlabošanai ieteikts: paaugstināt svešvalodu zināšanas, jo akadēmiskais personāls pārsvarā pētījumus spēj veikt latviešu un krievu valodā; akadēmiskajam personālam jāpaaugstina kvalifikācija, arī vairāk organizējot zinātniskas konferences, tajās iesaistot studentus un nozares speciālistus. Vēl ir svarīgi, lai gan konferenču, gan vispār pētniecības rezultāti tiek publicēti, veidojot arī elektroniskus krājumus, izmantoti studiju procesā un pieejami studentiem. Tāpēc eksperti rekomendē cieši sadarboties, līdzās visu citu veidu sadarbībai, AII bibliotēkām, izveidojot pat vienotu zinātnisko publikāciju vietni. Pagaidām AII bibliotēku katalogi nav saistīti vienotā informācijas sistēmā, liedzot studentiem pieeju citās bibliotēkās esošai mācību literatūrai. Tas negatīvi ietekmē studentu iespējas sevišķi tajās AII, kur ir nepietiekami un novecojuši bibliotēku resursi. Ir ieteikts studentos veidot labāku izpratni par to, kā veicami pētījumi. Cerības par zinātniskās darbības uzlabošanos un citām pozitīvām tendencēm studiju procesā tiek saistītas ar jauno doktorantu skaita pieaugumu tiesību zinātnes studiju virzienā.

Arvīds Dravnieks ieteikuma veidā aktualizēja jautājumu par centralizēta (valsts) eksāmena ieviešanu, tā uzraudzību paredzot Tieslietu ministrijai. Pamatojums – tad no studentiem būtu spiediens uz AII dot tādas zināšanas, lai viņi spētu nokārtot šo augstām prasībām atbilstošo eksāmenu, nevis tikai saņemt diplomu, tā teikt, ar to svaru, kāds nu kurā AII tam ir. Par to gan tiekot runāts jau kopš neatkarības sākuma, bet nekas uz priekšu nav pavirzījies. Pretarguments tika minēts jautājuma formā – parādiet, kurā Eiropas valstī tā notiek, kur ir šāds viens centralizēts eksāmens tiesību zinātnē?

Pie darba devēju vēlmēm minamas: AII vairāk mācīt juridisko dokumentu veidošanu, palielināt studiju apjomu par Eiropas Savienības tiesībām un starptautisko juridisko sadarbību, pilnveidot studentu prakses, kā arī ir ieteikts izvērtēt jurista palīga profesijas saturu un vispār tādas profesijas nepieciešamību – vai ir vajadzīgs mazāk kvalificēts un tāpēc lētāks jurists? Tieši par šo pēdējo uzstādījumu izvērtās diskusija tādā rakursā, ka visām nišām ir sava vieta. Ne vienmēr jābūt izglītotam tiesību zinātnē, bet ir daudz tādu amatu, kur nepieciešamas zināšanas par tiesībām, tiesību pamatiem, neejot dziļā specializācijā.


Seminārā domas nedalījās par to, ka studiju virziena „Tiesību zinātne” īstenošanā ir nepieciešama valstiska domāšana, nav pieļaujama zema studiju kvalitāte, jo juristi arī nosaka sabiedrības apziņas līmeni un veido tiesiskumu.

 

Ausma Mukāne,
AIP, ESF projekts
67223392; 29504439

 

 

 
www.clarus.lv